Tā viņš bija.
Es vakar gulēju un domāju par to,
Par to cik ļoti mīlu es tevi.
Un domājot sapratu to,
Ka mīlu tevi vairāk par sevi!
Viedokļi par dzejoli |
Naktsvijole_es |
2010-04-13 17:20 |
Lūk,tā lūk..:)) |
Homo_Incognito |
2010-04-13 17:22 |
Nu īsts labdaris , he he :))) |
Plaanpraatinjsh |
2010-04-13 17:53 |
Ģeniāli!! |
kwazimorda |
2010-04-13 18:39 |
:)) |
papele13 |
2010-04-13 18:51 |
..pa spiti visam sevi vajag mīļet vairak!!! |
Cherrrry |
2010-04-13 20:34 |
Lūk tas ir tas, ko sauc par šedevru!!! |
dadzisgan |
2010-04-13 21:07 |
padomā vēl.. |
klusaisMiileetaajs |
2010-04-13 21:32 |
Tiešām forši! Un liekas, ka pat no sirds rakstīts! :) A, kur tu gulēji..? |
piparmeetra5 |
2010-04-14 08:20 |
Gadās. |
sekspiirs_5 |
2010-04-14 09:53 |
Es vēl noīsinātu šo dzejoli - atstātu 1. rindu, pēdējo vārdu tajā rakstot ar lielo "T"! |
tavssargs |
2010-04-14 20:26 |
Esmu pārliecināts, ka Tavs dzejolis ir par Latvijas armiju, vai ne! |
ofni |
2010-04-15 18:20 |
Un katru vakaru es atkal sevi taupu
Man vajag nosnausties, lai rītdien domas plauktu
Lai iestāstīt ir spēka sev un citiem
Ka jātic maniem mīlestības vārdos izkaisītiem mītiem.
Rindām tavām nenoticēju, kaut arī tavu domu sapratu
Vismaz ja pateiktu, ka mocījies dēļ viņas
Ne sava jautājuma pēc, bet mīlas sirdsapziņas. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|