Emocijas uz lapas: turpinājums

Kur es esmu?
Tur kur dvēsele mieru rod?
Vai tur kur dvēsele tiek saplosīta-
Gabaliņu gabaliņos.
Es esmu tur kur laimi iegūst, un
Tur kur nelaimi atrod.
Es esmu starp gaismu un tumsu,
Starp bezdibeni un stabilitāti.
Starp ugunīm? Ūdeņiem?
Vai starp abiem tiem?
Pie vēlna,kur es esmu?
Es laikam tomēr zinu-
Starp atmiņām un realitāti.
Bet es nesaku ka realitāte ir tā ļaunā,
Un atmiņas tās labās.
Katram savi plusi un mīnusi,
Tikai atmiņām to mīnusu nav,
Tikai sāpes.
Ko bail just,
Ko bail no jauna atcerēties.
-
Mēs dzīvojam citu atmiņās
Pierādīts:
Es zaudēju to kas man bija dārgs
Bet to dārgo es atceros.
Es dažkārt vēlos lai man būtu atmiņas zudums...
Atmiņas:
Ja būtu atmiņas zudums –
Nebūtu jāienīst, nebūtu jāraud
Bet pašlaik man ir ko atcerēties:
Ko mīlēju,dēļ kā smaidiju.
-
Padod.
Padod roku,pamaidi – neko pretīm negribot saņemt.
Pasaki ko domā,ko jūti-negaidot atbildi atpakaļ,
Pasaki ka mīli-nešauboties.
Pieskaries,sajūti izbaudi un paturi.
Pieskaries tā lai sajūt,
Izbaudi tā lai atcerētos
-
Tu gribi padalīties,bet labāk atstāj sev.
Tu gribi iedot,bet labāk paturi sev.
To tāpat neviens nesapratīs.
To tāpat neviens nenovērtēs.
To tāpat neviens nepaņems.