Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Jau apnicis.
Atspulgs peļķē grīļojās
tāpat kā kaimiņu pagalmā piedzēries onka. Smaids pārvēršas skumjās, bet acis kļūst neredzamas. Vienalga - ver vaļā, vai taisi ciet,- paliek neredzamas. Lietus lāses atspulgu sajauc gluži kā puzles gabaliņus. Ja gribēsi salikt kopā - saslapināsi rokas un aukstums visu ķermeni pārņems drebuļos. Tad vējš puzles gabaliņus izpūš pa malu maliņām, bet tie, baidīdamies no piedzērušā kaimiņa, atskrien atpakaļ. Lietus lāses peļķē sāk pilēt arī no matiem. Atspulgs pārvēršas dubultatspulgā un sajauc prātu un rada riebumu. Kad beidzot sāks spīdēt saule un izdzēsīs nejaukos ūdens spoguļus?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|