Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Jau apnicis.

Atspulgs peļķē grīļojās
tāpat kā kaimiņu pagalmā piedzēries onka.
Smaids pārvēršas skumjās,
bet acis kļūst neredzamas.
Vienalga - ver vaļā, vai taisi ciet,- paliek neredzamas.
Lietus lāses atspulgu sajauc gluži kā puzles gabaliņus.
Ja gribēsi salikt kopā - saslapināsi rokas
un aukstums visu ķermeni pārņems drebuļos.
Tad vējš puzles gabaliņus izpūš pa malu maliņām,
bet tie, baidīdamies no piedzērušā kaimiņa, atskrien atpakaļ.
Lietus lāses peļķē sāk pilēt arī no matiem.
Atspulgs pārvēršas dubultatspulgā un sajauc prātu
un rada riebumu.
Kad beidzot sāks spīdēt saule
un izdzēsīs nejaukos ūdens spoguļus?
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-04-06 16:51 
Tas kaimiņu onka droši vien bija PLP Lieldienās. :)))
 Plaanpraatinjsh  2010-04-06 17:00 
Jā,ilgi peļķē blenzt ,tādā brīdī, nevajag,te viens jau pieteicās,jo Lieldienās uz
deguna esot iekritis.To TS stāsta.
 kwazimorda  2010-04-06 18:46 
Būs mani redzējis.
 Naktsvijole_es  2010-04-06 20:01 
Ko tupi pie peļķes,labāk vannā ielien..:)
 assortina  2010-04-06 20:43 
Jā, peļķē,droši vien,neko labu ieraudzīt nevar!
 piparmeetra5  2010-04-06 22:15 
Rotaļīgs gabals. :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?