Es dāvāju tev.
Es dāvāju tev dzeju,
Kas ir tik viegla un dvēseliska,
Par mīlestību un sapratni,
Par tevi un mani.
Gribu tevi saprast.
Gribu dziesmu dāvāt tev,
Un mīlestību ar.
Bet tu to neļaui.
Es dāvāju tev ziemu,
Dienu un nakts melnumu.
Dāvāju tev mīlestību,
Kuru tu atraidīji.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2010-04-05 10:01 |
| Pabeidz skolu un tad domā par mīlēšanos! |
| Plaanpraatinjsh |
2010-04-05 17:34 |
| Piedāvā vēlreiz,uz tirgus tā dara,piedāvā kamēr paņem. |
| esome |
2010-04-05 17:46 |
nu, nu , stiprais dzimums :((
Tīne, ceru, ka tas tik dzejas tēls, ne tu, kas diedelē
mīlestību... |
| assortina |
2010-04-05 19:38 |
| Dāvāt mīlestību var, bet diedelēt gan ne!Labāk gan apdomā - kam ko dāvāt!! |
| alexsia |
2010-04-06 07:59 |
labaak sanjemies....un nedaavini nevienam shos speeciigos vaardus`` miilestiiba``jo
cik saprotu-laikam veel nemaz nezini ko tie noziimee. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!