Saulainās marmelādes..

... un atveras sniega durvis lēnām žāvājoties ar svaigi smaržojošas miklas zemes un pirmo sniegpulkstenīšu zaļo asnu bikli rotaļīgo ieņirbēšanu,
atbalsotu atdzīvojušamies strauta burbuļainajā čalošanā un ziboši lēkājošajās saules atspīdumu dzirkstīs uz priedes stumbra ...

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
krīt vientuļa komēta, nedomājot par to, cik zaķim garas ausis -
krīt pati sevi smīdinot par to, cik atkusnī komētu astes sausas,
krīt komēta džinkstoši nekonekadnekā nenorunājošā brīvībā savā,
krīt vientuļi pašpietiekami sadegoša nebeidzamajā savas trajektorijas pļavā ...
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
... un zaķis par komētu nedomājot pārlec pār strautu -
ehh ... kas zaķim šodien par dieniņu jauku !
šņāc gar ausīm lapainu priekšnojautu vējš -
jau nāk vecais Juris uz lauku kāpostus sēt !
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Un komētai starp sauli un pavasari astaini degot
Nav nekāda vajadzība kādam par savu cildenumu melot
Sadeg viss un sadeg joprojām joprojām sadeg viss
Ir iestājies nebeidzamās sadegšanas draiski lēkājošās sirds pavasaris
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
... rožaina saule, dzintarzaļa saule, debeszila saule, rubīnsārta saule,
sudrabbalta saule, ugunszelta saule, kristālzaigojošā saule ...
.... kaislē sadegošā pavasara saule ...
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
... atveras sniega durvis -
es nespēju vairāk izturēt -
es jūku no saules asarām
man cauri izšāvusies komēta
mana sirds aizlēkā kā zaķis
un saules dzirksteļo visriņķī
tik daudzas un tik saldas kā marmelādes
sabērtas veikala plauktā
svētdienā
aiz vitrīnas stikla
pavasara nesatveramajā smeldzē viz ...
mana degošā saulē spīguļoošā sirds ...
no marmelādes ...
~~~ ~~~ ~~~