Tu dzīve...

Tu dzīve brīnišķā

Un skarbā

Tu manu sapņu lolotā

un sāpīgi asā


Tu noslēpums

Un mīkla mūžam esi,

Kad laime atkal naivā

Patiesību maldugunīs neizšķir


Tik pretstatos,

Uz brīdi rodam

Dvēselēs mēs paši sevi

Mūžības atspulgos

Tad mirkli..

Tavās acīs paradīze šķiet

Un atkal zaudējam

Tālāk ejam...

...

Jo jēga visam

Ir jābūt vienmēr ceļā

Mīlestībā tālāk iet...

Atlaist visu...

nepiesiet...


Ak, dzīve krāsainā

Un brīžiem piķa melnā,

Kad naktij liekas

Zvaigznes cauri neizmirdz


Bet tieši tad,

kad liekas visam beigas

Dieva plaukstās

Silti maigās

Kā brīnums

Mīlestība dzimst

Un līdzās nāvei

Piedzimst bērna sirds

Kā krāsains taurenīts