Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Virvesgājējs pēc Zaratustras
Absolūti skaisti,
Tā iet, pa virvi.. Apstāties.. Jā, apstāties nedrīkst. Es eju. Man māj no labās puses.. To es jūtu ar vēdām, kas pūš kā vējš, bet ir siltākas, to es jūtu, kā no bērnības. Bet es nedrīkstu apstāties. Pat ja māj man tas, kādēļ es eju pa virvi, nevis ceļu. Ir nakts, bet mans ceļš ir tikai sācies. Saules nav. Un vai ir bijis? To neatceros, bet jūtu, ka ir grūtāk.. Skaisti.. Tā iet pa virvi, ar koka kurpēm, ar krāsainu lietussargu, ar zilām acīm, ar nazi rokās. Nav ceļa kartes, ir tikai virve. Tas labi, jo šoreiz tikai taisni. Beidzot.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|