Ziemas atriebe

Uz beidzamā ledus pakrita
Trīs ribas trīs daļās salauza.
Trīs mēnešus slimnīcā gulēja,
Tik rudenī laukā iznāca..
Tā visa vasara pagāja.

No jumta pēdējais sniega blāķis
Šņākdams pret zemīti traucās.
Un nelīdzēj cepure, lūpu smiņķis
Uz galvas supermodelai jaucās.
Nu galva šķība un spranda stīva:
Brīnums, ka pati palika dzīva.

Uz ezera ledi nokusa:
Tik āliņģi vaļā palika.
Tur bļitkotājs mormišku raustīja
Līdz pēkšņi ūdenī iekrita.
To sagrāba plaušu karsonis, astma..
No matiem nogāja henna un basma.
Par sausu skalu viņš palika..
Uz Mārtiņiem atkal pa ledu staigāja.

Negaidi , negaidi vasaru..
Netaisies ziemiņai vīrsū špļaut.
Dabūsi notraukt sūrsūras asaras
Viņai tev dzīvot negrasās ļaut!