Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Man vienalga
Daugavmalā klusu sēdu,
Ķilavas no bundžas ēdu. Upē sākušies ir pali, Straumē pazūd krūmu gali. Krastā atnāk, skatās cēli Tēvi, mātes, meitas, dēli Un bezsaimnieka suņi, kaķi, Kā garām aizpeld lapsas, zaķi. Uz jūru dodas malka, dēļi, Lēni aizslīd dūnu pēļi, Pāris laivas, resni koki, Un aisbergi kā balti spoki! Viļņi šūpo pirti vecu, Vīri brīnās, spļauj pār plecu, Kas upei tāds par traku spēku, Ka varēja tā pacelt ēku! Bet augstāk līmenis vēl ceļas, Jau milzu vilnis tuvāk veļas! Ļaudis runā vārdiem skopiem - Jāmūk cilvēkiem un lopiem. Bet man nekas par viņu bēdu, Es palieku un mierīgs ēdu. Manis pēc, lai bēg viss bars, Jo esmu brīvais ūdens gars!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|