Par kaisli

Kas dara tas klusē.
A kam pulveris iet uz beigām,
Tas neķītri atstāsta savus varoņdarbus gultā,
Kas tapuši pirms pus gadsimta.

Es neizslēdzu varbūtību,
Ka arī man kādreiz
Būs tāda pati apstākļu sakritība,
Skumstot par jaunību ziemas naktī.

Bet protams skaistums tas ir neaprakstāms,
Pieķēru sevi,
kā arī man siekala tek lasot
Tik intīmas rindas,
Kas drīkst piederēt tikai diviem...

Līksmosim un tīksmināsimies,
Kamēr vēl varam!!!!!