Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nē, manis nav.

Nē, Tevis nav,
Tu esi tur, kur prāts,
Kur saulē liek, lai dzīslas diltu,
Nē, neskaties, tas tēls ir tikai māns,
Kas atspīd, pārejot upes tiltu.

Nē, manis nav,
Es esmu pagātnē,
Un varbūt pat, ka arī mazliet senāk.
Es esmu tur, kur zilā ielejā
Var baltiem spārniem baltas domas dzenāt.

Nē, mūsu nav,
Par mums Tu nerunā.
Lai runā pavasara upes.
Lai runā tie, kas vairāk pateikt var
Tos vārdus, kuri karsti kūst pie mutes.

Vai nav vienalga, kurā saulē tiksimies?
Vai nav vienalga, kurā pusē?
Ja Tevi atverot kā sirdi,
Augstu paceltu rokās,
Ir tikai vārds, kas mūžam, mūžam klusē.
Viedokļi par dzejoli
 lapsigaa  2010-03-15 23:38 
nav smuki plagjiateet. daudz smukaak ir rakstiit, lietojot autora vaardu un
pierakstot vaardinju "motiivs"
 eugen  2010-03-16 00:15 
..jaa tiesjaam jaunaa autoore taisiijusi nepaticamu kvalitatiivu leecienu
textveidee,
tostarp sintaxee..
[..sjitas ir tas gadiijums kad saucot AUTOORU
AUTOOOORU — tas var
paraadiities no pavisam negaidiitas puses..]
 lapsigaa  2010-03-16 00:27 
te buus.
Finka ārija rokoperā „Sfinksa"


Mūzika: Jānis Lūsēns
Vārdi: Māra
Zālīte
Izpildītājs: Ivars Stonins vai Ainārs Ančevskis

Nē, manis nav.
Es esmu
izdomāts.
No paša sākuma līdz galam.
Un ticiet tam!
Būs mierīgāks jums prāts,
Uz
veselību iedzerot pa alam.

Ne, manis nav.
Es esmu izsviedrēts
No zemes dvēseles
kā rasa.
Es lūdzu jūs -
Viņš tiešām izdomāts!
Tā atbildiet, par mani ja kāds
prasa.

Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad
Mēs tiksimies. Mēs tiksimies.
Kaut kur
pie piramīdām
Un ļausim smagumam no sirds
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
Tad
smiltīs izslīdēt kā zīdam.

Nē, manis nav.
Ir tikai dīvains stāsts.
Par citu zilā
debess klusē.
Jā, tas nu gan -
Jau atkal zvaigznes šķīst
Kā asaras uz visām debess
pusēm.

Nē, manis nav.
Es esmu izrunāts.
No mutes mutē taka mana.
Jā, tiesa
gan,
Bij iesākumā vārds.
Bet beigās tikai dziļa klusēšana.

Varbūt kādreiz,
varbūt kaut kad
Mēs tiksimies. Mēs tiksimies.
Kaut kur pie piramīdām
Un ļausim
smagumam no sirds
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
 sssusurs  2010-03-16 02:28 
njā, neveiksmīgs sākums, kā iemin jau lasītās rindās, tā visu laiku pa galvu tās
iepriekšlasītās rindas. Bet kāpēc tāds nopublicēts?
 exizeaar  2010-03-16 03:46 
atšķirība starp abiem dzejoļiem tomēr ir visai liela... varbūt motīva pieminēšana
būtu bijusi vietā, taču, iespējams, ka izcelsme tikusi aizmirsta un palikusi tikai
domu vibrācija... ..pie kam daži visai izteiksmīgi tēli (pat domas) abos dzejoļos ir
pilnīgi dažādi, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka abi dzejoļi ir smēlušies no līdzīgas
ideju dzimšanas mentālās atmosfēras, tomēr tas tad arī varētu būt vienīgais dažu
frāžu sakritības cēlonis. Visādā ziņā mēs, lasītāji, kļuvām ieguvēji - jo nu varam
baudīt ne tikai vienu kaut kad, bet abus dzejoļus - un tagad (par ko neapšaubāmi
pateicība pienākas arī šeit sevi atraktīvi pieteikušai kādai visai čaklai un
proaktīvai dzejdarei-komentētājai). :)
 straume22  2010-03-16 05:31 
Jā,abi dzejoļi tiešām labi.Bet,ja būtu izmantota tikai viena līdzīga frāze,tad varētu
nepieminēt cita autora darbu...Lasītāji būs ieguvēji,jo tika publicēts šis darbs.Un
arī ieguvēji no komentāru-kritiķu paskaidrojošām atsaucēm...Paliek Dzdz arvien
interesantāk...
 klusaisMiileetaajs  2010-03-16 07:06 
Es piedāvāju pagaidām, kamēr vēl var, tikties Jēkabpilī! Citā saulē arī jau var, bet
tas būs vēlāk, pēc tam :))
 dadzisgan  2010-03-16 08:22 
normaalas rinas..
 Plaanpraatinjsh  2010-03-16 08:48 
Kas tur īpašs - gara radniecība.
 Naktsvijole_es  2010-03-16 14:44 
Savādi,kapēc kāds neizdomā,ka arī vārds dzeja ir plaģiātēts un saule,un
jūra..un...kapēc nevar būt,ka cilvēki var just līdzīgi un izteiktā doma sakrīt ar
kāda cita domu un vārdu salikumu..
Man patika..
 assortina  2010-03-16 20:21 
Šie divi dzejoļi ir dažādi, kaut arī jūtama ietekme! Bet katrs taču no kaut kā
ietekmējas! Man dzejs likās ļoti interesants!
 Burve77  2010-03-17 00:55 
Man patīk Māras Zālītes dzejolis.
 esome  2010-03-17 08:25 
dzejdariem grūti :((
Lapsīgai paldies!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?