esmu lietus

es neesmu duškabīne
es esmu lietus
es nepakļaujos krāna grozīšanas kustībām
un nekautrējos samērcēt ar savām šļakatām
ja gribi mani identificēt ar peļķi
un nav man vajadzīga noteka, lai notecētu
es krītu vienlīdz bezrūpīgi pārsedzoši
tiklab pār dārgu sarafānu
kā pār kleitu lētu
ar lietuslāšu dzirksteļvizējumu izmeklētu
un ielas lampu atspīdumu izgaistošo briliantu smiekliem
par vizētkāres pēkšņi pārbagāto pilnapmierināties spēju
par virpuļiem un šaltīm, un par vēju
par stūrgalvīgā mierā izslējušos zibensnovedēju
un izplūdis pa zemes porām, grāvjiem, ezeriem un norām
es izgaistu kā tvaiki mākoņos
es zūdu gaisā, kaut kur tukšumā vai nemanāmā plaisā
un saulei pārpludinot āres
es ļauju citai zibēšanai apmierināt vizētkāres
un var jau grozīt krānu duškabīnei sānos,
bet neesmu es duškabīne, esmu lietus - tādēļ mānos,
kad gaidi, kavējos, kad solu nebūt - esmu klāt
un kaut gan duškabīnē vari savus matus izmazgāt
tad tomēr izgaistošo briliantu dzirksteļvizējumu šādu
tikai es ar savu neprognozējamo uznācienu rādu
un kaut gan manī nevari tu smalki iesmaržināt ādu
tu mani pilniem malkiem vari dzert
un bezgalīgi nenotverot tvert
jo tikai lietū vari sajust savu garu
un vizuļot ar savas neparedzamības staru
tikai lietū vari samirkt tā
lai pilnā mērā viltos savā nesamirkšanā
jo esmu lietus - negaidīts un slapjš
to izlemj katrs pats - vai draņķa lietus es vai labs