Acs zipsnis

Vēl sniega pārslas gaisā lido,
Balti jumti, laukā sniegs.
Vēl bērniņi pa dīķi slido,
Hokeju tiem spēlēt nieks.
No veikala man pretī nāk
Ar tīkliņu un lielu somu
Meitene, tā runāt sāk
Un izsaka man dziļu domu.
Vai negribot es apsēsties
Un viņai acīs skatīties.
Man nebija, kur dēties,
Un stresā sāku kratīties.
Kupenā sēdamies baltā
Plecu pie pleca cieši,
Tad viņa, meitene staltā,
Un mani jautāja tieši.
Vai gribot es ieraut šļuku
No viņas pudeles labās,
Došot vēl batona ņuku,
Ko rokās noturēt abās.
Tad lūkojos meitenes acīs,
Ilgi, kādu minūti garu,
Gaidīju, ko tā vēl sacīs,
Vai tiešām iedzert es varu!
Pēkšņi tā noņēma brilles
Un skaidri redzēju to,
Ka varu iet, kur aug dilles,
Viņas pēc, ja nesniegšu gaidīto.