 Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
 nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nelasītā vēstule
Domu lapa tik balta
Kas aploksnē tik mēma Katrs vārds ir par kādu Kam šī vēstule ir un būs sev sveša Katrs vārds caur lupām izrunāts Kas tavām ausīm - nedzirdēts Tavām acīm - neredzēts Šī vēstule ir un būs tev nelasīta Un tev tik sveša Sēžu pie loga un rakstu šo dzeju Nesaprotu kāpēc, bet rakstu par tevi Neesi pelnījis ne vārdu šīs dziesmas Bet pildspalva raksta, ko sirds mana lasa Nav žēl par aizmirstām senām dzejas rindām Taviem bērna skatieniem un naivām runām Bet izturēt ar ciešām dūrēm - to nespēt To nespēt ar aizvērtām acīm un sirdi Pierunāt sevi - varbūt viss būs savādāk Nespēju vairs, jo ticība zūd, ka Mainīties spēj, solīdams to man, Sodīji mani, ka neesi tu pats Reiz patiesības vārdi, izskan tik skarbi Kas no tevi skan, tik aizvainojoši auksti Raksti sms un prasi piedod Lai aizmirstu un dzīvoju tālāk uz priekšu Viņas acis skatās Tik vienaldzīgi un auksti Viņas lūpas nekust Nečukst un auksti Sirds neiepukst straujāk Tevī ieskatās un auksti Nav melu, kas teiktu Par tevi un auksti Raksu trešajā presonā par sevi Jo vēlos būt sveša tikai tavām acīm Paiet garām un nesveicināties Tas ir mūsu garā – vai lepnība tā ir Skatos uz tevi un redzu, ko citu Ar alkahola smaku un iedomības pilnu Ar sašķobītu seju un nesaprast tev Cik stulbi tu prezentē sevi skolas priekšā Pazaudēts viens notikums – nav dzīves gals No noželas un pārmetuma, tāda nekā nav Tu teici, ka sapratīšu, ko zaudējusi esmu Bet neredzu neko tādu tik romantisku un skaistu Vieni un tie paši banālie teksti Vieni un tie paši pārlaimīgie feisi Par sevi, cik jauki tev iet tu nepārstāj Runāt lielīgā balsī, bet tev taču ir labi° Viņas acis skatās Tik vienaldzīgi un auksti Viņas lūpas nekust Nečukst un auksti Sirds neiepukst straujāk Tevī ieskatās un auksti Nav melu, kas teiktu Par tevi un auksti Es klusēju ar smaidu sejā, to visu cietu Bet gribējās pateikt, jel pamosties no miega Sapņotāji esam, bet robežas ir jāsaprot, Tās ir jāatrod – tās ir jāatrod Šis teksts par tevi – tik nepārproti mani Ir izliktas emocijas un domas uz lapas Aizmirsties un noslēpties no tā kas ir bijis Nespēj neviens – ne sirds, ne prāts
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
Reģistrējies šeit!