vakars

es iemaisu krūzītē tēju
un ļauju lai sirds mana klusa
lai neraisās vārdi
lai apstājas trauksme
lai izvēles paliek līdz rītam
tur logā caur tumstošu rūti
nāk vakars lai apklātu steigu
mirdz debesīs zvaigzne
blāv pamale rietā
un vējš glāsta ceļmalas kokus
rimst diena un nakts nāk ar mieru
es zinu būs rīti lai atsāktos ritums
ar sauli un lietu
ar vēlmēm un vārdiem
ar ejamiem ceļiem un vārdiem
vēl tēja ap sevi met krūzītē smaržīgu loku
vēl nejautā sirds
vēl klusē un ļaujas
vēl
neteikti vārdi
no tevis uz mani
tik patiesi
runā