Mēnesīte* (akrostihs)
Apjaušot nākotnes lielumu,
Sarkanās puķes plaukst.
Pasaku mēnessmeitiņa -
Atpakaļ bērnībā sauc.
Zeltainos mākoņos debesis...
Izlejas dzejā sirds.
Jaunības jūsma dvēselē
Ar mēness stariem mirdz.
* 16. martā dzejniecei 145
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2010-03-04 16:24 |
Tad jau būs jāaiznes ziedu pušķis pie Brīvības pieminekļa 16.martā, atzīmējot
Aspazijas jubileju. |
| Naktsvijole_es |
2010-03-04 16:53 |
| -domā,ko darīt 16.martā- |
| kwazimorda |
2010-03-04 17:04 |
| Vai Aspazija bija kāda slavena sieviete? |
| Plaanpraatinjsh |
2010-03-04 17:53 |
| Jā,viņa pārtulkoja "Faustu" latviski. |
| klusaisMiileetaajs |
2010-03-04 18:14 |
| Nojaušu, ka bariss kādreiz ir mācījies Bulduru dārzkopības tehnikumā. :) |
| assortina |
2010-03-04 19:39 |
| Smuks dzejs! |
| kwazimorda |
2010-03-04 20:24 |
| Ar "Faustu" taču friči tankus šaudīja,ko tur vēl tulkot?... |
| Plaanpraatinjsh |
2010-03-04 20:25 |
| Lietošanas instrukcijas bija jātulko. |
| kwazimorda |
2010-03-04 21:49 |
| Tas gan.Tos pēc kara vairumā varēja atrakt,kā šodien atceros! |
| sekspiirs_5 |
2010-03-05 14:31 |
| Patīk, labi skanētu arī bez pēdējā "ar". :) |
| bariss |
2010-03-05 14:51 |
| sexi - bet bez - A - jau nesanāk Aspazija:)))Tas tak akrostihs. |
| sekspiirs_5 |
2010-03-06 14:53 |
| Nikā - sanāk kā Mēness starus stīgo, akurāt...:)))neņem galvā:) |
| inta_v |
2010-03-06 23:00 |
paldies par atgādinājumu - labā formā izteikts - kaut arī puķes nolikšanai piemiņas
vietā laika diez vai pietiks, noteikti palasīšu kādas Aspazijas lasītās rindas (lai
tiek viņai šis piemiņas mirklis) |
| bariss |
2010-03-11 15:30 |
Atradu nelasītu Aspazijas dzejoli. ieraudzīju dzejnieci arī no šīs puses...
Es
esmu nebēdne meitene!
Visas rikstes tēvam nolūza,
Kad pērdams tas mani audzēja.
Ar
vienu aci es varēju smiet,
Ar otru, ja vajadzēja, asaras liet.
Un māte kad mani
mācīja:
"Esi klusa, laba, godīga,"-
Es dziedāju tikai: Lalala!
Es esmu nebēdne
meitene!
Simt zēnu aiz deguna vazāju,
ikkatru mīlēt apsolu:
Šim stūrīts no sirds,
tam stūrīts,
tik paliek pāri pats viducis priekš kā?
Ak! nav jau nemaz tāda viduča
- Lalala! Lalala!
Es esmu nebēdne meitene!
Bet, ja nu tiešām reiz atnāktu
zēns,
Tik rātns, tik godīgs, kā jēriņš tik lēns,
Balts krādziņš un balta
šļipsīte,
Un balta krūtīs dvēsele,
Un teiktu, ka mīlējis mani tik vien,
Nu tad es
arī, es arī - nudien!
Vai zināt, ko tad es darītu?
Es viņu arī -
piekrāptu!
Lalala! Lalala!
Es esmu nebēdne meitene!
Ja mani ar labot sāks,
Tikpat
nekas tur neiznāks.
Pa laukiem un grāvjiem tik mīlu skriet,
Mati juku jukām ap
galvu man iet!
Diezin - vai kāds mani noķertu?
E, niekus! es to neticu!
Es palieku
nebēdne meitene
Kā meža vanags man dvēsele!
Lalala! Lalala |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!