Incognito Nr.1

autors: Homo_Incognito [dzejoļi]

Īsumā visu saīsinu -
Nestrīdos - ir vēls,
Paskaties pulksteņos
Un arī man nav
Ko tur teikt -
Laiks ir šī gadsimta
Pazudušais dēls

Atmiņās pārskrienu pāri
Pirmajai elpai -
Piedzimt ir bijis
Neapšaubāmi visgrūtāk
Bet Tu neatceries

Skrienam tālāk -
Bet bērnība ir tik trausla
Ka labāk nepieskārsimies
Ar savu pieredzi
Savainot un meklēt vainīgos

Skat,īsinam laiku to nositot
Vienalga kā un ar ko,
Šodien mēs nesteidzamies -
Mēs sitīsim un mūs
Nositīs pēdējā stunda
Gandrīz vienalga ar ko
Un kā mēs nezinām....

04.03.2010 laikā, kad nezini kuram pulkstenim ticēt...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-03-04 08:49
Pulkstenim sāk ticēt pēc piecdesmit.
Naktsvijole_es	2010-03-04 08:56
Man gan šķie,ka mēs esam pazudušie laikā..:)
ofni	2010-03-04 16:45
Izspiests.
straume22	2010-03-04 18:09
Man patīk svaigi spiesta sula...
klusaisMiileetaajs	2010-03-04 18:18
Vai pulksteņi bija jau jāpagriež, vai vēl tikai būs jāgriež?
ofni	2010-03-05 11:05
KLM, ar ciparnīcu - pret logu. :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!