Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sev ieriebt JEB izmestā vilna

to vilnu no melnā suņa
ko rūpīgi izauklēju
ko mazgāju ūdeņu simtos
līdz sirdsskaidru laukā lēju

to skruļļaino ogļu melno
šķipsnu čupiņu metu
uguns svelmainā rīklē
kā kādu dārgumu retu

lai visu mūžu žēl būtu
un piepulcētu
pie atmiņām klāt vienu grūtu

03.03.2010.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-03-03 20:49 
Labāk gan būtu zeķes uzadījusi! :))
 sekspiirs_5  2010-03-03 21:46 
Kāds bēdīgs vakars - salauztas klavieres, pārrautas stīgas un izmesta vilna. Kaut
gan...izmest vilnu dažreiz nākas.:))
 vanadziene  2010-03-03 22:20 
Līdz ar suņu vilnu būsi sadedzinājusi arī kādu skumju mirkli, izsvēpējusi kādu
sāpi...:)
 ernestine  2010-03-03 22:56 
..kad esi ko izmetusi, palek vieglāk ap sirdi;)))..var sākt krāt jaunu vilnu
 lapsu_aacis  2010-03-04 01:11 
man njipanjatka!
vecas viedas sievinjas maaca NEMAZGAAT maajaa nelaimi, lai taa
nenaak caur aku atpakalj! to pashu saka par asiniim un uguni, to pashu par asiniim un
uudeni.
to pashu - par ljauniem darbiem!

saliidzinaajums -melns suns. arii no
viedo veciishu apcirknjiem naacis- melns suns ir sveetiiba maajaas, tapat ka
striipains kakijs.

liidzarto-dzejs man nelasaas. ni$t ri$ti$.
 Plaanpraatinjsh  2010-03-04 08:39 
Šis tik spalvains bija?
 Naktsvijole_es  2010-03-05 09:04 
Suns bez vilnas taču nepalika,būs vēl..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?