...vēja rokas...

autors: zilani [dzejoļi]

Es skatos kā vējš
Tavus matus jauc
Un noturēties grūti,
Lai nedarītu līdzi tam.
Viņa rokas kārto
Tos tā, lai būtu
Ērti jaukt laukā
Un atkal kārtot pa savam.
Un sakožu zobus,
Jo viņa vietā gribu
Es savas rokas likt
Un sajust viņu
Zīdam līdzīgo pieskārienu.
Bet dzīve ir skarba
Un ne vienmēr ir tā
Kā gribas mums.
Bet kam?!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-02-28 10:32
Ka tik tā nav parūka.
straume22	2010-02-28 10:49
Dzīve tiešām ir skarba,kad gribās savas rokas likt viņam matos,bet nu nekā...Briesmīgi...(notrauš asaru no kreisās acs kaktiņa)...skaudri...
klusaisMiileetaajs	2010-02-28 11:50
Tāds padrūms dzejolis...
Naktsvijole_es	2010-02-28 13:29
Saprotamas sajūtas..:)
GedertsPiebriedis	2010-02-28 18:28
Es neesmu Zigismunds Freids, bet tik daudz saprotu, ka zemapziņā šā dziļdomīgā darba autore sapņo par friziera darbu kādā no vietējiem galvas kopšanas saloniem.
sekspiirs_5	2010-02-28 19:07
"Reinis pagrāba dakšas un drāzās cīniņā, cenzdamies ar asajiem zariem trāpīt tieši viesuļa viducī, bet tas nemaz nebija tik viegli." Andruss Kivirehks, "Rijkuris jeb Novembris" [Lata romāns,2009.g. LA izdevniecība]
lauvene4	2010-02-28 19:41
jā, zīda-samta mati ir ļoti vilinoši
assortina	2010-02-28 22:45
Doma interesanta! Izpildījums mazliet samocīts! laikam kā dzīve! :) Tīteņi Tev iznāk labāk!:)
lapsu_aacis	2010-03-01 01:04
tas pats: gramatika: dziivas buutnes-vinsh vinja, priekshmeti-nedziivas buutnes- tas taa.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!