Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atpakaļ

Nu pārlasu kādreiz uzrakstīto,
Kam galā pielikts jautājums stāv,
Pirms desmitiem gadu pasvītroto,
Kas šodien vēl satrauc, bet atbildes nav.

Laiks pagājušais - kā bezdibenis,
Uz kuru pat atskatīties bail...
Tu izrāpies, dzīvs! Vien novecojis,
Bet reizēm tā gribas tur atpakaļ...
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2010-02-26 16:21 
..reizeem taa gribas tur atpakalj..
[..]
 klusaisMiileetaajs  2010-02-26 16:49 
I nerunā, baris, kā gribas..! :(
 Plaanpraatinjsh  2010-02-26 16:52 
Nav ko cilāt vecus papīrus.
 ofni  2010-02-26 17:13 
Tas, ka cilvēks ir domājoša būtne, vēl nenozīmē, ka visu savu mūžu viņš velta
domāšanai.
- OHO asprātība -
 Naktsvijole_es  2010-02-26 17:24 
Reizēm,ja..
 Plaanpraatinjsh  2010-02-26 18:13 
Reizēm,nē...
 kwazimorda  2010-02-26 18:17 
Jā,man arī tā pat...Jo mazāk varu,jo vairāk gribas...:))
 Naktsvijole_es  2010-02-26 18:28 
Plp..jā..:)
 Plaanpraatinjsh  2010-02-26 19:00 
Nemaz nezinu,ko teikt...:)))
 klusaisMiileetaajs  2010-02-26 19:06 
Izlasi, PLP, ofni komentāru! :))
 Plaanpraatinjsh  2010-02-26 19:11 
Izlasīju,bet nekur nav teikts,ka izdomāju pareizi.
 sekspiirs_5  2010-02-26 19:17 
Tu no zonas tikko, ka uz dzīvi atskatīties bail? Drīzāk jau bail no tā laika nezināmā
nākotnē, kad dāma ar izkapti pieklauvēs...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?