Instrukcija Dieviņam

Viena pati sirds es šais krūtīs,
Bet man vietas tāpat nepietiek.
Ko lai saku nākamreiz, kad Dieviņš
Mani atkal tur, augšā, kopā liek?

Tik neliec, kur vēji-
Tie mani līdzi raus,
Tik neliec, kur dūres,
Tās mani zilu kaus.
Tik neliec, kur mīla savas šalles kar,
Es sapīšos pa īstam, glābs mani atpakaļ.

Pat, ja tu liksi, kur nebūs it nekā,
Es izdomāšu visu, kas augšā, apakšā.
Liec mani tu, kur gribi vai turi debesīs
Tā sirds ribas, pret ko sisties tāpat atradīs.
Tik sūti man pirms ceļa tos vārdus nopakaļ:
"Ja atkal tev par karstu, mēs ņemsim atpakaļ".