Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
pasaules atraidītie
kristāla pērles birst kā asaras,
šonakt dzīve pārtrūka kā pavediens kā pilieni tad kristāli lija, rūgstoši mākoņi grūst pār saules blavo gaismu samirkusi papīra pasaule kūst pērkona liesmas debesis šķeļ ielas pilda vējš, namu ķieģelu sienas, logu rūtis bet, es veel stavu lietus apņemts bezcerigu skatienu vēršu tālēs zudis tas kas reiz bijis... palicis vien aukstums, ledus kas krūtīs man liesmo tumšzilu liesmu palicis viens lietus lāses sitas man sejā laternu spozmes uzlūkots novēršu skatienu , kā Tava smaida man trukst, kā pieskariena, aizlidot prom aiz makoņu nebeidzamam grēdām kā piekļaut vēlos cieši tewi klāt un vairs nemūžam neatlaist šķiet bez Tewi nepienaks man pavasais nokaltušais zieds pamests dubļos grimst kur palikusi saule kad dveselē prieka nav kur maigais austrumuvejš steidzošā pasaule rit man garām , asins beidz ritet dzīslās man es visu atdevu, tewi gaidiju sanemu tavu solijumu miklajās plaustās atveru sirdi, saspiedu cieši jo cieši plauksta sajutu vien brūģi un lietu tekam sev garam pasaule pluda man garam ... vērās skatiens mans talumā.. lietus partaj līt izgaist mana sirds...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|