Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Emocijas uz lapas.
Smiekli. Es dzirdu,es redzu,es jūtu, Es baudu! Es dzirdēju visu ko teicāt: To visu slikto par mani. Es redzēju visu ko darijāt: To visu slikto man. Es jūtu visu to slikto Uz sevīm. Es baudiju visu.. To labo ko devāt man. Tie smaidi kas sildija mani. Tie smiekli kas lika man smaidīt un smieties jums līdzi! Cerība. Cerības mirst pēdējā; Cik skumji,un kopā ar viņu Mēs. Bet pašlaik mēs dzīvi esām! Jo,uzrodas jauna cerība, Ko atkal saudzēsim,mīlēsim Un zelta krātiņā turēsim. Uzrodas kas tāds, dēļ kā Dzīvot ir vērt. Ja nav kā dēļ dzīvot, Tad dzīvo sevis dēļ. Visu. Nemāku vai negribu?! Laikam parmaz centos, Laikam pardaudz sapņoju. Nu bet ko lai dara? Nemāku nesapņot, Nemāku daudz darīt, Nemaku censties, Nemāku noturēt, Nemāku gribēt to visu iemācīties. Laime. Smiekli-tie ir nepieciešami: Tie ir kā deva. Bez tiem pasaule būtu pelēka! Sāpes-tas ir kad devas trūkst Tevī. Asaras-tas ir kā pārdozēt ar devu. Aa , bet tomēr – cik tad maksā laimes deva? Esmu. Kur es esmu? Tur kur dvēsele mieru rod? Vai tur kur dvēsele tiek saplosīta- Gabaliņu gabaliņos. Es esmu tur kur laimi iegūst, un Tur kur nelaimi atrod. Es esmu starp gaismu un tumsu, Starp bezdibeni un stabilitāti. Starp ugunīm? Ūdeņiem? Vai starp abiem tiem? Pie vēlna,kur es esmu? Es laikam tomēr zinu- Starp atmiņām un realitāti. Bet es nesaku ka realitāte ir tā ļaunā, Un atmiņas tās labās. Katram savi plusi un mīnusi, Tikai atmiņām to mīnusu nav, Tikai sāpes. Ko bail just, Ko bail no jauna atcerēties. Atmiņas. Mēs dzīvojam citu atmiņās Pierādīts: Es zaudēju to kas man bija dārgs Bet to dārgo es atceros. Es dažkārt vēlos lai man būtu atmiņas zudums... Atmiņas: Ja būtu atmiņas zudums – Nebūtu jāienīst, nebūtu jāraud Bet pašlaik man ir ko atcerēties: Ko mīlēju,dēļ kā smaidiju. Sapņotāja. Jā,atceros todien, Kad mīlēju to puis. Kad stāvēju krastmalā ar to puis- Saulriets,debesis,viļņi,smaids Ko vēl vajadzēj? Bet todien es biju mīlētāja.. Vai arī sapņotāja? Šodien es sēžu un apzinos, Cik stipri mani sāpināj, Cik mīlestība var būt barga Žēl, ka todien nezināju - kas ir atvērt acis. Izbaudi mirkli. Šīs smaids,šīs glāsts,šīs skūpsts.. Visskaistākās lietas kas bija- Starp Tevi un mani. Ko mīlēju,ko saudzēju- Ko dāvāju Tev. Tas skūpsts ko dāvāji man, Tas bij tik salds, kā konfekte- Saldākā no saldākajām.. Šīs glāsts,kā zīds- Maig
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|