ceļā guļot

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Uz ceļa gulēja zieds..
Tāds dzeltens un vārs,
Ar vientuļu zaļu lapu
Tam mašīnas pārbrauca pāri
Par netīriem dubļiem tas tapa.

Uz pasaules sēdēja dvēsele
Ar skaidrām kā pusnakts- acīm
Un Sirdi karstu un maigu..
Tu stāvi mums ceļā - ļautiņi sacīj:
Un iemina dubļos tās vaigu

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ofni	2010-02-24 11:16
ceļš ir uz pasaules uz ceļa gulēja zieds Uz pasaules sēdēja dvēsele dvēselei pasaule bija pie p...... un tā nosēdēja ziedu. Kā lai ļautiņi neiemin dubļos šitādas dvēseles vaigu? :)
Naktsvijole_es	2010-02-24 13:02
..domāju,tiem tomēr neizdevās... var salauzt garu,bet dvēseli..dvēseli ..
Plaanpraatinjsh	2010-02-24 16:55
Pašam tak nav gadījies uz ceļa gulēt?:))
mazlacitis	2010-02-24 16:57
Zini PlP .. Dažreiz guļu gan kādam ceļā:)- kā mazs cinītis:)
ofni	2010-02-24 17:04
Mazlacitis, vai Tev tiešām patīk gulēt kādam ceļā? Neticu ne mirkli, ka esi paštaisns.
assortina	2010-02-24 20:07
Dīvains dzejs! Kurš uzdrošinājās apsēdināt dvēseli???
klusaisMiileetaajs	2010-02-24 21:02
Pazīstams esi ar tiem ļautiņiem? :)
straume22	2010-02-24 21:39
(šņukst-žēl puķķus)
esome	2010-02-25 13:49
pat puķe blondīne:((

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!