Rīta saules staru apmirdzēta...

Rīta saules staru apmirdzēta
Pludmale mirdz dzintaru nosēta,
Jūra manus plecus mierīgi glāsta,
Savu piedzīvojumu klusi stāsta.

Vai esi tu spējīga savākt
Un visas pasaules asaras glabāt?
Ja nē, tad kādēļ es jūtu
Ka sāls paka mutē man būtu?

Un vieglā vasaras dziesma
Manā sārtajā mustangā skan,
Tas krūtīs man aulekšo strauji,
Ik mirkli pukst tur nepārtraukti.

Saule pieglaužas ik katram,
Saldējums nopil uz kājas mazam bērnam,
Medūzas vairās no svešiniekiem,
Vējš aptin vēsmas ap maniem pirkstiem.

Kamdēļ šo sapni man nogalēt?
Varbūt tad apmānu pārvarēt?
Žēl, ka tagad basām domām
Dziļā kupenā stāvam.