Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pēdējā deja

Vakar pie loga skaitīju:
Pārslas, kas dejoja deju.
Katrai trešai uzsaucu..
Dažas tvēru ar seju.
Pie pirmā miljona sajuku:
Bet viņas kā auzu pārslas
Grieza baltzilo trakumu
Simts miljoni-mirdzošu māsu.

No rīta tās klusušas gulēja
Kā sega no viltotām dūnām.
Tās zemi un mašīnas noklāja..
Un briežiem aizsedza sūnas.

Tik guliet, jūs negantās dejones!
Jau mākoņi zilgani kļūst.
Vairs atpakaļ debesīs necelties:
Vēss lietus šķīdinās jūs.


Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-02-23 10:04 
Tā būs gan.
 Naktsvijole_es  2010-02-23 10:15 
..eh,romantika..auksti baltā ..:))
 dadzisgan  2010-02-23 10:35 
nu ja,tieši tā..
 ofni  2010-02-23 10:54 
Dzīvoja reiz lapa zarā ...
Miljons, miljons sārtu rožu ...
Apsnigsim, dosim godu
tiem, apsnigsim ...
Tiksimies septītajās debesīs ...

:D
 klusaisMiileetaajs  2010-02-23 18:00 
Nu, kā ar pirkstu acī trāpījis! :)
 piparmeetra5  2010-02-24 08:49 
:D Iedomājos, kā autora acis šaudījušās, lai nepalaistu garām kādu sniegpārslu.
 assortina  2010-02-24 20:26 
Lācim aiz bezmiega jumtiņš brauc!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?