Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mans rīts

Es šorīt esmu pamodusies

Vēl agrāk nekā saule aust,

Un klusi,klusi piecēlusies,

Jo zinu miedziņš citiem trausls.



Es izeju, lai ieklausītos,

Kā daba mostas saulei līdz,

Lai skatītu, kā zelta zirgos

Pa debess pļavu traucas rīts.



Uz balta miglas kumeliņa

Pār ziediem rasa pāri jāj,

Ik lapā atstāj pilieniņu,

Un, projām steidzot, sveikas māj.



Steidz cīrulītis rīta rasā

Pie raskrēsliņiem skaloties.

To gaida zilgme, saule karstā,

Jo tīk tai dziesmas klausīties.



Es krekliņā un kājām basām

Pa sudrabrasu slīdu turp,

Kur bērzam rasa pil no lapām,

Un vēja pieskārienus jūt.



Tas rotājas ar maniem matiem,

Trauc zelta taurenīši līdz.

Šis rīts ir viens no rītiem maniem,

Ja vēlies,līdzi nākt man drīkst.
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2010-02-22 04:58 
..prof. Lautebachs-Jūsmiņš pirms ~120 gadiem slauciitu sajuusmas asarjas.. [Lappas
Mārtiņš ar Ceriņu Pēteri aiz skaudiibas visus spalvas kaatus sagrauztu :)]
 lapsina61  2010-02-22 05:36 
Rimes jaukas,bet tas laikam tapusas nostalgija pec vasaras,bet kas tos dzejniekus
sapratis,ari barga sala tie jut vasaru.
 straume22  2010-02-22 06:14 
Jauks!Gribu jau vasariņu...
 klusaisMiileetaajs  2010-02-22 06:55 
Jā, Aijai baigi gribas vasaru. :))
 esome  2010-02-22 07:01 
jāpiekrīt eugen:(
Aijiņ, centies samazināt deminutīvus( krekliņš,
pilieniņš,miedziņš...), tās tikai manas domas, atvaino...
 Plaanpraatinjsh  2010-02-22 09:02 
Tu jau tagad zini,kas man pietrūkst šajā dzejolī.:)
 Naktsvijole_es  2010-02-23 19:47 
jauks..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?