Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tilts

Zem kājām pazūd zeme,
zem zemes - sirds.
Un es kā burve,
un mans zizlis - tilts.

Tilts pār vārdiem,
košiem, skarbiem, blāviem,
tilts pār mežiem,
degošiem un rāmiem.

Tilts kā saite,
kas nekad nebeidzas,
un es kā burve,
kas sapnī aizmirstas.
Viedokļi par dzejoli
 sekspiirs_5  2010-02-21 01:02 
2.pants - labs.:))
 Burve77  2010-02-21 02:19 
Jā, šad tad iznāk ne tikai sapnī aizmirsties:)
 esome  2010-02-21 08:41 
nepatika, ka tilts kā saite( varbūt, tilts ir saite)...
 klusaisMiileetaajs  2010-02-21 10:39 
Pār tiltu velku aitu saitē,
Pie vetārsta,
Kaut kas šai kaitē.
:))
 straume22  2010-02-21 11:09 
Neko stulbāku par tiltiem neesmu lasījusi...
 esome  2010-02-21 12:58 
straumīt,
tu mani sasmīdināji
 Naktsvijole_es  2010-02-21 14:36 
piekrītu sekspiirs_5..:)
 Plaanpraatinjsh  2010-02-21 17:20 
Uzraksti kaut ko ar prāmi.
 FAETONS  2010-02-21 19:38 
Pieņemams.
 assortina  2010-02-21 21:09 
Interesanta doma un interesants dzejs!
 Cherrrry  2010-02-21 23:29 
Ļoti patīk! Atzinīgi vārdi autorei! Tilta ideja ir man ļoti tuva, tilts ir saikne...
interesanti.. :) ;)
 ofni  2010-02-22 10:58 
9 Lati!!!
 lauvene4  2010-02-23 12:30 
met, met (tiltus)!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?