pedejie vardi

Man divdesmit vel tikai gadu,
Bet parak skumji biezhi jau,
Sis galds tik diviem saklats bija,
Bet septita pie galda nav.

Vel nac un paskaties uz mani
Vel kamer dzivs ir viss un saap
Paar visu skan lai atkal zvani
Ar mani lidzi tornii kaap.

Viss neizbegami seit ir un tiesi
Es piedodu to visu jums;
Nav sodien atnakushi viesi
Kam paredzets sis mantojums....

Es rakstu nezinot ka dzeja,
lr sii, bet tikai jautajums,
Ka naktstaurenja naaves deja
Pie sveces liesmas degot mums

Vel miliet mani kaut par spiti
Par to ka lepni klusejot,
Es nomirsu jums negaiditi,
Vairs gaismu atrast nespejot.