Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzintara graudiņš

Es pacēlu nelielu dzintaru,

Kam uzkāpi nevilšus virsū tu,

Un,noslaukot no tā smilts graudiņus,

Tā tuvāk pie sirsniņas pieliku.



Tev netiku teicis,ko atradu.

To vienkārši kabatā paslēpu.

No dzintara vēlējos darināt

Tev saulīti mazu,kas vienmēr klāt.



Šis dzintara graudiņš man kabatā

No sirsniņas siltuma starot sāk.

Tu izbrīnā paveries atpakaļ,

Jo savāda gaisma no manis nāk.



Tev dāvinu dzintara graudiņu!

To vari pie sirsniņas glabāt tu,

Lai reizēm,kad līdzās es neesmu,

Tu manu sirds siltumu izjustu.
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2010-02-19 18:49 
..man jau sen likaas ka vispaareeja raxtiitprasme ir biistama.. [bet kopaa ar neta
iespeejaam taa ir intelektuaala katastroofa..]
 Plaanpraatinjsh  2010-02-19 18:55 
Kā te būtu iederējušies eņģeļi,nu ,kaut viens.
 eugen  2010-02-19 18:56 
:) [PLP]
 kwazimorda  2010-02-19 20:12 
Piekrīt otrajam un trešajam komentam!.
 esome  2010-02-19 20:20 
...deminutīvi traucē :((
 klusaisMiileetaajs  2010-02-19 21:38 
Man gan baigi patika, jo es vēl nevienu normālu dzintara gabalu neesmu atradis. :)
 esome  2010-02-19 22:21 
Kl.M.,atrast dz. sapnī- pārticīga dzīve...
 Naktsvijole_es  2010-02-19 22:26 
silts..:)
 straume22  2010-02-20 11:36 
Sirsnīgi,ļoti mīļi...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?