Pa loga rūti asra rit

Pa loga rūti asra rit,

Sāp rūtī uzzīmētā sirds,

Jo nav neviens to manījis,

Un jauku smaidu veltījis.



Pa vienai asras rit un rit.

Tās nenāk rūtij noslaucīt,

Tik daudzi steigā garām skrien,

Bet sirdij te ir jāpaliek.



Bij naktī brīnums noticies,

No rīta stikls mainījies,

Kur ritējušas asaras,

Ar sala skūpstiem noklāts tas.



Kur bija saskatāma sirds,

Nu simtiem leduspuķu mirdz,

Daudz siltu acu noskatās,

Kā pārvērtušās asras tās.