Aleksandrai......

Kā apaļus akmentiņus uzlasot,
Gliemežvāciņus paceļot
Pār plēcu palūkojos
Kā zemeņu piebērtā nogāzītē
Manas bērnības paradīzē
Liek bērna rociņām
Pieglausties smilgu slotiņām.
Cauri Stalšansilam ejot
Pa zaļgansūnām mīkstām
Vieglām kājām izbradājot
Kērpju bārdas eglēm izsukājot
Pa ceļam rūķu mājas izdomājot
Līdz skolai beidzot jānonāk
Gan mājupceļš ar vien ir ilgāks
Pie Melnupītes viltīgās
Tur paliek stundas garākas
Zem akmentiņiem vēžu mājas
Zem siekstām resnas vēdzeles
Kas visus atrast var vai izķert
Jo saule ir jau norietā
Bet rītos agros bērzi smaržo,
Silā dzeguzīte kūko
Skrej kailām kājām ganu bērns
Ar grāmatu, lai nenāk miegs
Lai ganu diena gara nav
Var lasīt ogas vērtenēs
Var savērt skaisrās krellītēs
Un dziedāt tā, lai sili skan
Lai saule, putni pieder man !