Ūdens
Tik daudz tavos vārdos ir ūdens,
Ka šķiet,
Man uz pleciem guļ jūra.
Viļņi skalojas pāri,
Kaiju kliedzieni
Neļauj aizmigt.
Pludo vārdi
Un ūdens pludo,
Bet es sen jau vairs nejūtu slāpes.
Rimušas sāpes...
Noslīka dzelmē
Reizē ar jūtām.
Viedokļi par dzejoli |
ofni |
2010-02-17 12:38 |
Viss mainās. |
Bils |
2010-02-17 13:09 |
kaijas tas ir labi. |
straume22 |
2010-02-17 14:01 |
Mūsu darbiņi papildina viens otru,ne_jau_taa,Tavā daudz ūdens,manā uguns... |
gunarszibens |
2010-02-17 14:45 |
Kas negrimst - nav kaka :)
Taču šeit viss nogrimis.. |
Naktsvijole_es |
2010-02-17 15:57 |
ne jau tā tam vajadzēja būt... |
Plaanpraatinjsh |
2010-02-17 16:43 |
Patīk niršana? |
klusaisMiileetaajs |
2010-02-17 17:42 |
Tad jau laikam ar Zarnu Maisu esi komunicējusi. Viņam jau vienmēr kāds termofors ar ūdeni līdz. :))) |
kwazimorda |
2010-02-17 18:13 |
Ias būs par mani vai mazlāci.Drīzāk par mani. |
ZARNU_MAISS |
2010-02-17 18:26 |
Jā, ūdens ir viens no svarīgākajiem organisma attīrīšanas elementiem. |
GedertsPiebriedis |
2010-02-17 19:14 |
Apbrīnoju dzejnieces uzņēmību un drosmi, jo pasaules dzejas vēsture liecina par daudzu slavenu dzejnieku klupšanu, mēģinot ietvert vārsmās šo nenoturamo stihiju - ūdeni. |
assortina |
2010-02-17 20:56 |
Kur ūdens, tur dzīvība!! |
laimigais77718 |
2010-08-03 16:12 |
Nebeedaa!Naaks saule un uudens izzhuus! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|