Aizmirstais ceļš

autors: bariss [dzejoļi]

Ir visas takas apaugušas sūnām,
Bet atmiņa vēl senās pēdas jūt,
Kad atkal basām lieku savus soļus,
Kur gadu desmitiem nav nācies būt...

Tik saldkaislīgus treļļus bārstīdama,
Sāk skanēt dzidra lakstīgalas balss,
Un agrāk nepamanīts strauts tur lejas
Man čalodams, ka mērķis nav vairs tāls.

Es lēnām iemērcu tur savas rokas,
Lai saviļņojot, duļķes jundītu,
Kas laiku dziļumā man ienirt ļautu
Lai senās domas, vārdi atkal skanētu...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
gunarszibens	2010-02-17 01:28
youtube-watch?v=mOCCP08QvnI
gunarszibens	2010-02-17 01:28
Gustavo - Plus-Minus
straume22	2010-02-17 04:54
Ir takas,kuras aizaug ar zāli.
klusaisMiileetaajs	2010-02-17 06:57
Laikam baigi skāba augsne, ja jau sūnas aug. :)
sekspiirs_5	2010-02-17 07:59
Šāds ceļš ir vecais ceļš uz Staburagu, kurš ieved tieši Daugavā. Tur gan arī Liepavots arī noslīcināts, un čalot var tikai ekskursanti.:))
kwazimorda	2010-02-17 08:30
Piekrīt Straumei.Daudz kas aizaug,ja nelieto.
straume22	2010-02-17 08:37
Visu cieņu kwazim.M-jā...Daudz grūtāk,kad aizaudzis.
Plaanpraatinjsh	2010-02-17 09:49
Vai...
ofni	2010-02-17 10:12
Hm, nepamanīts strauts saviļņojas un duļķains - tas ir kā tā var būt tā?
kwazimorda	2010-02-17 18:00
Visu cieņu straumei.Pie viņas takas neaizaugšot.
assortina	2010-02-17 21:36
Nostaļģisks!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!