Man

autors: gunarszibens [dzejoļi]

Man ļoti patīk būt
Ar Tevi kopā
Pat, ja tikai jūtu
Tevi savās rokās
Pat, ja tikai liekās
Tāpat, dvēsele sniedzās
Tik un tā manī kliedz kāds
Vienmēr, kopš Tevi pazīstu
Pa īstam, tuvāk iepazīdams
Sāku ticēt, ka esi brīnums
Jo Tu man rādi viņus
Jo Tu maini manas atmiņas
Dari skaistākas manas domas
Tu vienkārši manu jumtu nones
Kā no citas planētas, Tu esi
Iemesls, tam, ka reizēm planēju es :)

Atkāpe - Un neskatoties uz to, ka reizēm nevaram būt tur, kur nevaram būt, viss tāpat ir kārtībā, kaut vai tikai tāpēc, ka mēs vismaz zinam, ka ir kāda vieta vai cilvēks, kuram vēlamies būt līdzās.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-02-15 18:01
Ja nebūtu tās atkāpes, tad ieteiktu vērsties pēc palīdzības Strenčos vai Gārsenē. Mēs, oho dzejnieki, gandrīz visi tur uz dzejnieku kursiem esam pabijuši. :)) PLP pat divas reizes. :))
Plaanpraatinjsh	2010-02-15 18:14
Tvaika ielā lustīgāk.
klusaisMiileetaajs	2010-02-15 18:47
Skaidrs, ka Tvaika ielā foršāk! Tur liberālāks režīms - neviens no medpersonāla, nerunājot nemaz par sanitāriem, neprotestē, kad kopā ar meitenēm dzejo arī naktī. Strenčos, piemēram, tajā ziņā kā pulkstens desmit, tā krekls ar garām rokām mugurā, restes priekšā un atliek vienīgi monologus sacerēt. :))
sekspiirs_5	2010-02-15 18:58
Bet Strenču Dzejnieku Akadēmijai ir unikāls skurstenis - apvienots ar ūenstorni!
sekspiirs_5	2010-02-15 19:00
ūdenstorni,piedodiet...
klusaisMiileetaajs	2010-02-15 19:00
Jā, tā ir! Saimiciskās daļas vadītājs mūs abus ar PLP vienreiz uzdzina tur augšā izkritušos ķieģeļus apakaļ iesmērēt. :)
Plaanpraatinjsh	2010-02-15 19:13
Atceros es arī,viens no tiem ķieģeļiem uzkrita uz galvas GP un šis sāka pat dzejot.
Naktsvijole_es	2010-02-15 19:21
Vai,kur jums puiši jautri iet..:))
kwazimorda	2010-02-15 19:21
Man arī vienreiz ir gadījies sastapt tādu meiču,kas gultā[un ne tikai gultā] `TĀDUS`brīnumus rādīja...:)
straume22	2010-02-15 20:04
kwazi,Tu domā tos fokusus ar baložiem?
sekspiirs_5	2010-02-15 20:14
2007.gadā Strenču Akadēmijai bija simtgade ar plašu programmu. Es uzrakstīju dzejolīti un par to drīkstēju dažas reizes nākt pāri Rīgas - Valkas šosejai un nomazgāties dušā. Tā lūk.
piparmeetra5	2010-02-15 23:17
[Smejas par visu... gandrīz par visu, kas te uzrakstīts.]
gunarszibens	2010-02-15 23:49
Nekutināti smiekli Ir vislabākais prieks... :)
laukroze	2010-02-16 11:59
tiešām zili zaļi brīnumi, ir tie..;)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!