klusā piemiņā....

Skumjā saskaņa.
Zvēresti,sazvērestības.
Ikdienai aizkrīt ausis no strīdiem,
Paklusēt gribas dienā rēnā.
Kapu klusums ir skaists
Dzīves spožumā un nāves ēnā.
Ejam pa sniegotām takām,
Par pavadītāju soļiem lēnāk.
Ejam katrs,kā mākam:
Ēna pa priekšu,šķērsām,
Vai ēna slepus aiz Tevis.
Katram nesamais savs -
Puķe,vainags vai skumjas
Un mūžs,ko liktenis devis.
Klusa saskaņa.
Paliek uzkalniņš vienos ziedos.
Vai Visušķīstais,Visuaugstais
Mums mūsu parādus piedos?