Trimdas poēma.

Trimdas poēma.

Vārds dzimtene krūtīs smeldz,
Vienalga vai mājās vai svešumā.
Šis lēmums nav viegls.
Tā nav spēle, bet gan dzīve.

Liktenis liek man
Latviju iemīlēt svešumā,
Kur nauda spožāki mirdz
Un Tavu darbu novērtē.

Kur smelies Tu šo spēku
Lai noliktu pie malas nespēku?
Kur rodi izeju no bezizejas?

Kas valda manā Latvijā,
Tik skarbi, nesaimnieciski un skopi?

Vai tiešām neatgūsim,
To kas pienākas mums:
Darbu, samaksu un godu?

Ai, politiķi- nieres taukos,
Ko deldējat tautas pacietību?
Vai tiešām par kumosu gardu
Pārdoties spējat svešzemju oligarhu zābakiem?


Plauksti mana Latvija
Par godīgu ļautiņu zemi,
Kur katrs ar lepnumu var
Nejusties lieks.

Laiks vienoties cīņā
Par labākiem laikiem
Un godīgi raudzīties
Nākotnei acīs.

Ar prieku glāstīt druvas
Un pateikties katram,
Kas, mūs priecē.


Vienību jaunu
Ar tīrām domām
Un sviedrainām rokām.
Mēs godu pieprasam
Gan ārstam, gan arājam!

Kur esi treknā nākotne?
Kā Tevi celt?
Kā atgriezt tautu mājās?
Vai tiešām nespējam mēs to?

Balts eņģelis ar spārnu pieskārās
Mūsu domām
Kā celt labklājību mājās,
Lai nebūtu jāsper
Izmisuma solis
Pēc naudas spozmes svešumā.

Domā, dari, godu turi,
Nezaudē lepnību un pazemību.
Dzimtenē katrs celiņš ir mīļš,
Tādēļ jāceļ godā ir darbs.

Nestāvi malā, nāc pulkā.
Kļūsti par vienu no savējiem.
Likumus lemsim,
Kas ļauj brīvi elpot
Un zelta druvu kopt arī maciņā

Nenolaid rokas,
Domā un dari,
Lai dziļi elpot vari.
Lai zeļ mūsu sapņi
Un druvas tiem līdz!

Mans gars caur mūžību zied,
Uz padebešiem starus raida
Un Dievam skaistu dziesmu dzied.

Es sevi pārkausēju melodijās
Ar mīlestības viļņiem saucu.

No Dieva pie cilvēkiem
Nāk zelta domas dzejniekiem.
Un dažreiz, kad ir drūms prāts,
To kliedēt spēj dziesma.

Kā šūpolēs tad es traucu vējam garām
Un aizmirstos es Ceriņziedos!

Kur palikšu es, ja nediena nāks?
Tik manī mīlestības apgarotie darbi
Un dvēseles pumpuri plauks.

Kurp eju?
Kam dzīvoju, strādāju, dziedu?
Galu galā caur mīlestību Dievam godu dodu.

No mīlestības nākdams,
Es mīlot nesu mīlai augļus.
Kas ar Dieva ziņu sēts,
Tas godāts tiks
Un nekad nevītīs!

Lai nāk Tavs prāts
Un apgaismo pār manu ceļu!
Es priecīgs kalpošu
Zem mākoņiem un saules-
Dzimtenei Brīvi.