Ēna...

autors: aruta [dzejoļi]

baltām pārslām krīt sniegs,
tas aizsnieg takas,
kuras bridām abi,
mēs bijām gājēji
uz vienas takas
un klusām soļojām
mēs blakus.
mums labi bij,
bet pēkšņi,
nomaldījusies ēna
pāri mūsu takai gāja.
tā ēna bij dzīva,
tai tikai nebija sirds
tai nepatika,
ka divu acu pāri
priekā mirdz...
tā ēna priecīga kļuva,
kad mūsu sapņi
par kusušu
sniegu tapa,
tā ēna ir dzīva,
tikai viņai nav sirds...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2010-02-10 16:58
Vienkārši satriecoši līdz sirds dziļumiem...tik skumji...un tik saprotami.
Plaanpraatinjsh	2010-02-10 17:02
Vai...
piparmeetra5	2010-02-10 17:06
Nav, ko piebilst... Labs.
kwazimorda	2010-02-10 18:25
[skaļi raud]
piparmeetra5	2010-02-10 18:50
Cik skaļi, KwM?
kwazimorda	2010-02-10 19:24
15 decibeli.
sekspiirs_5	2010-02-10 19:37
Neasprātīgi komentāri.
straume22	2010-02-10 20:38
sekspiirs_5,kādu neastprātību Tu saskati manā unpiparmeetras5 komentā,ka vari runāt par visiem komentiem?
mazlacitis	2010-02-10 20:46
tavs labākais :):0
klusaisMiileetaajs	2010-02-10 21:30
Riebjas lasīt komentārus.
FAETONS	2010-02-10 21:54
Izjusts dzejolis,komentāri mani neinteresē,katram savs viedoklis.:)
dadzisgan	2010-02-11 08:18
jā,izjusti un skaisti..
Naktsvijole_es	2010-02-11 09:26
patika...
aruta	2010-02-11 09:55
Paldies,visiem ,par komentāriem !!!!
Domataja	2010-02-11 11:25
Tieshām lielisks :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!