Atvadoties....

autors: yorkshire [dzejoļi]

Dzīvot mūžam mūsu sirdīs
Tu gadījies krustcelēs,
Kuras dzīvi šķir no nāves
Čuksti mierināja sāpes
Zvaigznēs lasīju Tavu vārdu
Un man šķiet Tu savu dzīvi
Nodzīvoji kā lietus lāse
Veldzējot un sildot
Nepazudi pat vējā bargā
Tava lāse izsmelta daudz ātrāk
Kā dzisīs runas par Tevi
Tavi vārdi
Kurus mēs esam zaudējuši
Un tukšās dienas bez Tava smaida
Un lai gan mēs cenšamies turēties
īstenība mums liek raudāt
Nekādi vārdi nespēj aprakstīt
To prieku kuru Tu
mums sniedzi gadu gaitā
Tu biji lietus lāse,kas veldzēja
Veldzēja sirdis pēc smaida un mīlestības

Mums pietrūks Tevis

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2010-02-10 16:07
Visu cieņu piemiņai...
Plaanpraatinjsh	2010-02-10 16:12
Laiks dziedē visas brūces.
malva	2010-02-10 16:43
vieglas smiltis aizgājušiem, līdzjutība - palikušiem. lasot (līdz pēdējai rindai) domāju - kāds nodod veltījumu Paulīnītei (starp citu - vārda dienā). pietrūkst taču viņas (kas vēl atceras), vai ne?
Plaanpraatinjsh	2010-02-10 17:03
t_Paulīni atminos gan.
piparmeetra5	2010-02-10 18:48
Mja. Prieka no aizgājējiem maz, ja nu vien gaišās atmiņas...
sekspiirs_5	2010-02-10 19:32
No mīļa aizgājēja vairāk prieka, kā no daža dzīva draņķa. Es arī atceros Paulīni - inteleģenta, gudra, skaista sieviete, no vecās dzdz "gvardes". Lai vieglas smiltis.
sarma7	2010-02-10 21:16
Ir aizgājēji, kuru vietas paliek tukšas, tie ir neaizstājami cilvēki, maz tādu, bet mums katram tādi ir... Paulīne saviem draugiem arī ir neaizstājams cilvēks...:(
klusaisMiileetaajs	2010-02-10 21:33
No kā tad atvadies?
FAETONS	2010-02-10 21:55
Sirnīgs un patiess dzejolis.
yorkshire	2010-02-11 13:59
Bija viens ļoti tuvs cilvēks sirdij!
assortina	2010-02-11 19:58
Visu cieņu veltījumam!
Vikinja	2010-02-11 23:18
Skaisti pateikts! Tuvam cilvēkam droši vari veltīt ar īpašu uzrakstu!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!