Terase diviem

Terasē, starp pasakainiem ziediem,

Divi taurenīši lidinās.

Virpuļo tie saskaroties spārniem,

Divi acu pāri noraugās.



Puķes apkārt reibinoši smaržo,

Lakstīgala ievu krūmā dzied,

Apskāvušies divi stāvi staro,

Vaigu galos pašiem rozes zied.



Taurenīši lidinās,mums arī

Spārniņi pie mūsu sirdīm aug...

Jauki, ja tā mīlu sajust vari,

Spārnus gūt un augšup zilgmē traukt.



Saule rietot zeltī katra mīlu,

Paceļ galvu smaidīgs mēness vaigs,

Taurenīši mēnesnīcā mirgo,

Mīlestībai burvīgs katrs laiks.



Terasē kā pasaka ik mirklis,

Daudzu pāru mīla ziedos mīt,

Neaizmirstules un lauztās sirdis...

Savas jūtas var te iestādīt.

/Aija Celma/