Ienāc sirsniņā

Es savas sirds durtiņas atveru,
Un tevi, draudziņ, tur ielaižu.
Tev mīkstāko spilvenu nolikšu.
Ko vēlies kā cienastu pasniegšu.

Ar tevi es sirsniņā dalīšos,
Un draudzīgās sarunās kavēšos!
Es zinu,ka drīkstu tev uzticēt,
To, kas manas sirsniņas stūrīšos sēd.

Lūk,vari no ziedlapas nobaudīt,
To lāsi,kas rītausmā ziedos krīt,
Bet citās ir putekšņu nektāri,
Tie vilināt pļavās mēdz bitīti.

No mežmalas zemenēm saldējums,
Kā deserts ir paglabāts abiem mums,
Es ceru,ka saldmes tev nav par daudz,
Ja vēlies ko rūgtāku, citur trauc.