ir bail

autors: misteraaa [dzejoļi]

es nebaidos no nāves
bet gan no dzīvajiem -
ka aizies tie un pazudīs un paliks man
tik viņu izskati - kā plīvuri
kas katrā mīļā dzīves caurvējā
skries prāta virpulī - kā trakoti
un bezformīgā veidā saraustīti attēli

man nav bail no vienatnes
bet gan no sevis paša

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
cikala	2004-07-28 14:05
kur paliek taustes, dzirdes, smaržas un garšas atmiņas? tās vēl spēcīgākas spēj virmot un sāpināt..
Grace	2004-07-28 14:24
Pasaule pieder drosmīgajiem... :)
LIFE_KILLS	2004-07-28 14:30
Svarīgi - lai būtu drosme katru brīdi atzīt patiesību par sevi, savas kļūdas..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!