Atputinātie vārdi
Kur lai skūpstu ņem, kas pašu silda,
Kad sniegputenis visu pieputina.
Kur lai dziesmu par vasaras kvēli rod,
Kad ziemas saltums dvēseli šķeļ.
Kaut atmiņu dzīpari domu mezglus sien,
Jau nākotnes sapņi varavīksnē dzimst.
Jau zaļajās acīs smiekli un vasara viz,
Un lūpu sārtumā sniegpārslas kūst.
| Viedokļi par dzejoli |
| vanadziene |
2010-02-03 23:17 |
Kā redzu, sapņi sirsniņu tā silda, ka pat sniegs uz lūpām uzreiz izkūst, pārvēršoties
rasas lāsītēs... Var just, ka tuvojas Valentīndiena!:) |
| Plaanpraatinjsh |
2010-02-04 07:16 |
| Kamēr sviests kūst mutē,viss vēl nav zaudēts,to man kādreiz teica viens vecs vīrs.:)) |
| klusaisMiileetaajs |
2010-02-04 07:33 |
| Kaut visi tajā BTA ar vēja bakām apliptu! |
| sarma7 |
2010-02-04 09:36 |
| Vikinja, uzdzīparo sev ko jaunu..:) |
| straume22 |
2010-02-04 11:34 |
| Jauki vārdi! |
| assortina |
2010-02-04 19:13 |
| Smuki! |
| Naktsvijole_es |
2010-02-04 20:27 |
| ..cerīgs..:) |
| Vikinja |
2010-02-04 23:56 |
Ak, jaukie, saprotu jau, saprotu, ka tā mana "dzīparošana" tāda pašvaka ir, tomēr ...
kad uznāk kā pavasara pali, tad nevaru tos vārdus noturēt pie sevis, vajag ar jums
padalīties.
Kaut gan daudzas reizes esmu teikusi pati sev - Vikinj, sēdi rāma! :):) |
| esome |
2010-02-05 08:18 |
Vikinj,paturi gan tos vārdus ilgāk pie sevis, lai dz. lasītāji sajūt svaigumu-
vasaras kvēle, atmiņu dzīpari,nākotnes sapņi, tāāādi dzirdēti- |
| Vikinja |
2010-02-06 11:01 |
Ak, omīt, ko lai Tev saku :)
Katrs esam tāds, kāds esam. Neba nu es būtu tas
lielākais dz. dz. ļaunums. :( |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!