Amatnieks

autors: ofni [dzejoļi]

Nu beidzot paveicās – es atradu
To - daudzreiz turēto, es sataustīju viņu,
Kas manā dzīvē kalpojis ir man
No savas cietās sirds, bet maizei manai - ne pa jokam.
Un delna valga kļūst no prieka sajūtas,
Ka varēšu es savu seno prasmi ielikt lietā.

Ar roku noglāsta viņš manu gludo veidolu
Es gaidu ienākmies sevī sen ko svešu
Cik patīkami būs - es apzinos,
Ka, beidzot, ieskaušu ko mīļi sevī cieši
Tā gaidīju to sastingusi sen, un sagaidīju
- uzdevums būs pildīts.

Man ilgi nācās gulēt gaidībās,
Ka mani vienreiz izvilks dienas gaismā.
Tik dienai šai es radīts radījums,
Nu mani ieliks vietā –
Un es strādāšu kā nākas.

Tūlīt tas meistars darīs darbu savu
Pie sāniem maigi paņem mani viņš
Aiz kakliņa, un pievelk akurāti
Tai darbavietai gatavai

un sit pa galvu – bliukš.

Cik patīkama sajūta, ka protu
Bez kļūdas paveikt seni prasto maizes darbu es.
Ar veco āmuru tik sen jau gatavotu
Pa galvu naglai tai, kas tagad sienā
Jaunu gleznu nes.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Naktsvijole_es	2010-02-03 17:32
...prasmīgi nostrādāts...kā labs kriminālromāns...:))
GedertsPiebriedis	2010-02-03 17:54
Ir tomēr mūsu skumjajā dzīvē arī priecīgi brīži, kad tie, kā saule, smagos negaisa mākoņus pašķīrusi, atkal iespīd mūsu ikdienas darbā nogurušajās sejās un dod sparu turpmākajam dzīves cēlienam.
ofni	2010-02-03 18:16
Ir, ir
assortina	2010-02-03 19:05
Jā, dikti noslēpumins, bet cerīgs dzejs!
klusaisMiileetaajs	2010-02-03 20:03
Tev tikai āmurs ir? :))
Plaanpraatinjsh	2010-02-03 20:27
Sit sienā cinkoto naglu,to varēs iesit pat ķieģelī.
ofni	2010-02-04 09:45
Ceru, ka sasmīdināju: Amatnieks (atrodot veco āmuru): "Nu beidzot paveicās – es atradu To - daudzreiz turēto, es sataustīju viņu, Kas manā dzīvē kalpojis ir man No savas cietās sirds, bet maizei manai - ne pa jokam. Un delna valga kļūst no prieka sajūtas, Ka varēšu es savu seno prasmi ielikt lietā." Siena (priecīgi, ka uzmanību pievērsa tai): "Ar roku noglāsta viņš manu gludo veidolu Es gaidu ienākmies sevī sen ko svešu Cik patīkami būs - es apzinos, Ka, beidzot, ieskaušu ko mīļi sevī cieši Tā gaidīju to sastingusi sen, un sagaidīju - uzdevums būs pildīts." Nagla (iedvesmoti): "Man ilgi nācās gulēt gaidībās, Ka mani vienreiz izvilks dienas gaismā. Tik dienai šai es radīts radījums, Nu mani ieliks vietā – Un es strādāšu kā nākas. Tūlīt tas meistars darīs darbu savu Pie sāniem maigi paņem mani viņš Aiz kakliņa, un pievelk akurāti Tai darbavietai gatavai" Teicējs (nolūkodamies darbībā, izteiksmīgi): "un sit pa galvu – bliukš." Amatnieks (novērtējot padarīto): "Cik patīkama sajūta, ka protu Bez kļūdas paveikt seni prasto maizes darbu es. Ar veco āmuru tik sen jau gatavotu Pa galvu naglai tai, kas tagad sienā Jaunu gleznu nes." -urmis-
esome	2010-02-04 17:18
nu šito izdomu, asprātīgi:)atļaujos norādīt uz neveiklu izteiksmi-radīts radījums, darīs darbu,seni prasto..
Virgin	2010-02-04 20:53
Man patīk tas,ka tavi dzejoļi ir sarežģīti.Vienmēr kāds noslēpums.:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!