Ziemas rota

autors: lauvene4 [dzejoļi]

Žēl, ka mani neredzēji,
bija diezgan jocīgs skats –
kad es ienācu no āra,
ledū iekalts bij ik mats.

Pati nemaz nemanīju,
kurā brīdī un kas klusi
mani šitā apstrādāja!
Pati biju piekususi.

Sniegu šķūrēju un sviedu
augstas, baltas kaudzes galā,
nemaz nejutu, ka esmu
izgājusi ziemas salā.

Laikam pirmo reizi mūžā
man uz galvas ledus rota,
kristāls kristāliņa galā! -
Es tik jauki izgreznota.

02.02.2010.

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
dadzisgan	2010-02-02 09:20
nu,to vajadzēja kā iemūžināt un pievienot šai dzīvajai gleznai..
Plaanpraatinjsh	2010-02-02 09:26
Halātā biji izgājusi ārā?
Naktsvijole_es	2010-02-02 09:54
Tiešām,žēl,ka neredzēju..:))
sarma7	2010-02-02 10:09
Skaisti
esome	2010-02-02 13:32
ak tu, karaliene, dz. ritmisks, rotaļīgs, man tik vārds-šķūrēt- nepatīk
straume22	2010-02-02 18:57
Jauka ziemas rota!
vanadziene	2010-02-02 19:08
Tu tiešām biji kā sniega karaliene apsarmojusi, tikai sasārtušiem vaigiem no sniega šķūrēšanas.:))
klusaisMiileetaajs	2010-02-02 19:18
Vecums nenāk viens... :)))
assortina	2010-02-02 20:44
Sniega lauviņš!! :)
piparmeetra5	2010-02-03 09:55
Kad karsta sirds, traucēkļus apkārt sevišķi nejūt...:))
Vikinja	2010-02-03 15:22
Dzīvi un skaisti Tu prati izstāstīt prozaiskas norises :) Foršs!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!