Dzīvīte, dzīvīte...

autors: bariss [dzejoļi]

Mēs gaidām, kad vairs gaidīt nevajag,
Un aizejam, kad būtu jāpaliek.
Mēs mīlam, tad kad nepieciešams graut
Un sagraujam, kad mīlestība zied.

Mēs ticam, tad kad meli straumēm plūst
Un melojam, kad patiesība kliedz.
Mēs salstam, tad kad citi silda mūs,
Un slāpstam tad, kad apkārt ūdens vien.

Mēs nogalinām, tad kad dzīvot laiks
Un dzīvojam, kad būtu jāaiziet.
Vēl mūžību tā gribas izzināt,
Jo vakardiena, muļķības tik šķiet.

Mēs gaidām, kad vairs gaidīt nevajag
Un raudam tad kad būtu jāsmejas.
Mēs priecājamies, kad jau nomirt laiks,
Bet nomirstam, kad augšāmcelšanās...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-01-30 09:08
Tev gan viss notiek otrādi.
kwazimorda	2010-01-30 09:27
+
esome	2010-01-30 10:44
...smags :( dzejolis, man būtu pieticis ar pirmo pantu, kurš tiešām jauks :) !
lauvene4	2010-01-30 12:27
Tie Tavi Mēs nedzīvo pēc intuīcijas, tas arī viss.
bariss	2010-01-30 13:12
Man patiess prieks, ka mūsu vidū ir arī pareizie cilvēki:))
klusaisMiileetaajs	2010-01-30 13:22
Bariss tikai prātus mums te musina. :))
assortina	2010-01-30 17:24
Merfija likums...!
Naktsvijole_es	2010-01-30 19:35
*
papele13	2010-01-31 11:46
...skumjas parnem dveseli:(((((
ofni	2010-02-01 09:48
Zi, ko. Viss labs - Pēdējā rinda ir fakts, kas nav atkarīgs, un pēc dzejoļa ideoloģiskās uzbūves, nevēsta dzejolī nesto mesedžu. Visās rindās, tu rādi sevis novēroto, pēdējā - grāmatā izlasīto. p.s. Es šīs lietas nejauktu kopā.
bariss	2010-02-01 11:55
OFNI, AUGŠĀMCELŠANĀS NEPASTĀV TIKAI RELIĢISKĀ NOZĪMĒ, KĀ TU TO MAN GRIBI PIESIET...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!