no tiem laikiem kad vēl biju jauns un naivs :D atradu kladē

autors: Charon [dzejoļi]

Kā divos zilos dimantos
Es tavās spožās acīs skatos
Vai mēdz būt būtne jaukāka
Kad vējš pin dejas tavos matos

Kā lietu gaidot tuksnesī
ES gaidu mūsu satikšanos
Lai jūtās manās patiesās
Tu noklausītos atzīšanos

Varbūt tu tikai pasmiesies
Tev šķitīs viss kā draiskā jokā
Es gribu tevi noskūpstīt
Es gribu būt ar tevi kopā..

.. manu princesīt

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-01-27 06:59
"Kad vējš dej tavos matos" - tā labi skanētu 1.pantiņa pēdējā rinda un līdz ar to arī pantiņš kopumā. Bet atzīties gan nevajadzēja. To pat tavssargs tev teiktu. :))
Plaanpraatinjsh	2010-01-27 08:05
Uijjj...aizkustināja....
piparmeetra5	2010-01-27 10:09
Labs sākums!
Charon	2010-01-27 16:40
ai nez tagad man tas liekās pārāk daudz bla bla bla, pārāk daudz muldoņas bet nu katram dzejolim jau savs laiks
straume22	2010-01-27 17:27
Labs gan!
kwazimorda	2010-01-27 18:38
Aizveda mani laikos,kad nezināju,ka lai dabūtu vajag vienkārši paprasīt,nevis grūši pūst un bolīt acis...:))
assortina	2010-01-27 18:51
Smuki! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!