ziemas muša

autors: esome [dzejoļi]

Es dzīvā dzejā
Ieniru līdz dzīlēm.
Starp dzejoļiem
Kā ūdenszālēm pinos,
Pa mīlas lauztām sirdīm-
Gliemežvākiem minos.
Tur cilvēciskās dziņas
Izira pa vīlēm.
Es ieniru līdz dzīlēm.

Tad atgiezos
Tā negaidot un klusi,
Kā ziemas laikā muša,
Ar svešām domām
Kā ar ūdens smaržu aplipusi.
Pat mazliet sabijos.
Tik glāba dzejas komentāru
Aukstā duša.
Es atkal pati es
Un projām ziemas muša!

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
dadzisgan	2010-01-26 09:15
vo, kā.. :)
mazlacitis	2010-01-26 09:22
Es par ziemmušām uzskatu sniegpārslas :)
Plaanpraatinjsh	2010-01-26 09:55
Tad jau komentāri ir noderīgi.:)))
straume22	2010-01-26 10:38
Es redzēju vakar lidoja Ods, Bet tas nemaz nav bijis miegā, Pavisam kārns un ļoti kods- Tas aplidoja miesas dejā liegā...br(!) Par mušu patika,jā.
lauvene4	2010-01-26 11:09
Asociējās ar manu vecu rakstījumu: divi zirnekļi izvēlējās manu kristāla vāzi par zārku savos pinumos iekaltējās ziemas muša pa gaisu skrēja ļoti steidzīga ar melnu svārku tai gan vāze ne interesēja ņēmu pārīti apbērēju melnā muša dziedāja gaisā abiem vietiņu atvēlēju pilnā ārā nesamā maisā tāda dīvaina sajušana it kā būtu tur dzīve mana
piparmeetra5	2010-01-26 15:28
Man arī rodas asociācijas, kā šis dzejolis radies...
klusaisMiileetaajs	2010-01-26 18:52
Jau divas peles ar slazdu ķēķi nobendēju, bet ir pamatotas aizdomas, ka būs vēl.
kwazimorda	2010-01-26 19:12
Jā,komentāri ir to vērts! :)))
ZARNU_MAISS	2010-01-26 19:12
Glābt var tikai organisma attīrīšana no negatīvās enerģijas.
assortina	2010-01-26 20:53
:)Man prieks, ka autore novērtē komentētāju veikumu!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!