es nemīlu...

Laime bez sejas-
Apmāns, vai sajūtas?
Vai tiešām aizrasojis logs raud?
Vai domās tiešām mēs lidojam?
Vai varu v``erst skatu debesīs
un ticēt-kāds vēro mani?
Tik daudz neatbildētu jautājumu.
Tik daudz neizpētītu sajūtu.
Bet zinu-man sāp!
Es nedrīkstu ļauties kārdinājumam!
Nedrīkstu noticēt,
nedrīkstu mīlēt!
Bet vai bet tā es vispāt kaut kas esmu?
Vai bez visa tā es spētu dzīvot?
Vienkārši mirkļa apmāns,
kad meloju pati sev!
Tas tikai liecina-
Es nemīlu sevi!