Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Neprāts


Ritenī skrienam
tā kā vāverītes,
ripo, griežas
mazā pasaulīte...

Ātrums, neprāts,
pieņemas bez mitas -
tā gribas joņot,
nesaredzot citus.

Kājām, rokām
tulznas uzberzuši,
uz vietas jožot -
zemē nokrituši.

Dimbā nu esam,
vairs negriezt zemeslodi,
bet pakaļ neskrējušos –
ļoti gribas sodīt!

Dūšā vēl braucam
augstu zvaigžņu lokos,
bet patiesība tāda -
ar lāpstu zemi rokam...





Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-01-25 16:42 
Tā jau ,laikam ,notiek,TS arī teica,ka esot uzberzis tulznas rokām.
 tavssargs  2010-01-25 17:48 
Desantniekiem viss jāprot, un tulznas jāpacieš.
 klusaisMiileetaajs  2010-01-25 18:00 
Traki hiperaktīvs vecis, izrādās, esi! :)))
 piparmeetra5  2010-01-25 20:52 
Neprāts, ka domā, ka Zemeslode pati negriežas un ka "lielā dūšā" pa ielām braukā, tas
gan!
 assortina  2010-01-25 21:48 
Zemi rakt arī vajag prast!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?